Vienā skaistā pavasara rītā Liene soļoja caur Rīgas Centrāltirgu, iepriekšējās dienas svaiguma pilnībā ietinot pilsētu.

On a beautiful spring morning, Liene walked through the Riga Central Market, the freshness of the previous day completely enveloping the city.

Viņas acis mirdzēja ar prieku par gaidāmo brīvdienu, ko viņa bija ieplānojusi pavadīt kopā ar savu draugu Andri.

Her eyes sparkled with joy for the upcoming weekend, which she had planned to spend with her friend Andris.

Piešķirot katram solim cerību, Liene ielūkojās pār pilno tirgu, kur katra sēta bija piepildīta ar dzīvību un krāsām.

With each step filled with hope, Liene glanced over the bustling market, where every stall was filled with life and color.

Viņa ievingrināja savus pirkstus gaidāmo pirkumu priekšā, iedomājoties, kuras garšvielas viņi izmantos svētdienas pusdienā.

She flexed her fingers in anticipation of the upcoming purchases, imagining which spices she would use for Sunday's lunch.

Tā kā Andris strādāja tirgū par pavāru, Liene jutās kā mājās starp tirgus kioskām un cilvēkiem.

As Andris worked as a chef at the market, Liene felt at home among the market stalls and people.

Viņa vienmēr bija lepna par to, cik labi viņa atpazīst savu draugu pat lielā cilvēku pūļā.

She was always proud of how well she could recognize her friend even in the midst of a crowd.

Tamēr, tuvojoties gurķu tirdzniecības stendam, Liene pamanīja kādu augumu, kas apģērbsies pelēkā svīterī, tāpat kā Andris.

However, as she approached the cucumber sales stand, Liene noticed a figure dressed in a grey sweater, just like Andris.

Viņai neliekoties ilgi domāt, viņa aizsteidzās pie viņa un ar smaidu sejā sāka runāt: "Andri, esi jau izdomājis, kur doties šajā brīvdienā? Es domāju, ka mēs..."

Without much thought, she hurried over to him and began to speak with a smile on her face: "Andris, have you already decided where to go this weekend? I was thinking that we should..."

Bet pēc mirkļa Liene saprata savu kļūdu. Gurķu tirdznieks, nevis Andris, viņai atskatījās ar izbrīnu, un klusā apmulsuma marķēta smaida.

But after a moment, Liene realized her mistake. The cucumber vendor, not Andris, looked at her with surprise, a knowing smile marking his quiet astonishment.

Šī nebija vinu pirmā reize šādā situācijā.

This wasn't her first time in such a situation.

Liene, nezinājās ko darīt, bet viņas pašas savāktais humors palīdzēja atbrīvoties no kautrības.

Unsure of what to do, Liene's own collected humor helped her to overcome her embarrassment.

Viņa nosarkusi un smaidot atvainojās: "Atvaino, es jūs sajauku ar manu draugu. Vai varbūt varu iegādāties gurķus, lai izlīdzinātu situāciju?"

Blushing, she apologized with a smile, "I'm sorry, I mistook you for my friend. Can I perhaps buy some cucumbers to make up for the situation?"

Gurķu tirdznieks, vēl joprojām ar nelielu smaidu, norādīja uz svaigākajiem gurķiem.

The cucumber vendor, still smiling slightly, pointed to the freshest cucumbers.

Liene nopirka dažus un viņi abi smējās par notikušo.

Liene bought a few and both of them laughed about what had happened.

Gurķus rokās, Liene turpināja iet cauri tirgum, meklējot Andri, bet šoreiz viņa rūpīgāk pārbaudīja katru cilvēku.

With cucumbers in hand, Liene continued to walk through the market, searching for Andris, but this time she carefully checked each person.

Galu galā viņa atrada savu draugu, kurš jau bija dzirdējis par viņas mazo piedzīvojumu no citiem tirgotājiem.

Eventually, she found her friend, who had already heard about her little adventure from other vendors.

Viņi abi smējās, un Andris teica: "Nākamreiz, kad tu mani nepamani starp pārdevējiem, es ļaušu tev uzminēt, izvēloties pareizos gurķus!"

They both laughed, and Andris said, "Next time you don't notice me among the sellers, I'll let you guess by choosing the right cucumbers!"

Kopā viņi apsprieda viņu nedēļas nogales plānus, šoreiz bez nevienas kļūdas, un abi devās prom no tirgus, Andra rokā turēdams gurķus, kas kalpoja par jautru piemiņu dienas sakritībām.

Together, they discussed their weekend plans, this time without any mistakes, and both left the market, Andris holding the cucumbers, which served as a cheerful reminder of the day's coincidences.

Un tā, nenozīmīga sajaukšana pie gurķu tirdzniecības stenda kļuva par jautru stāstu, ko stāstīt viņu nākotnes brīvdienās.

And so, the insignificant mix-up at the cucumber stand became a funny story to tell during their future weekends.