Rīga, vēls ziemas vakars.

Rīga, late winter evening.

Sniegs krīt lielās, pufīgās pārslās, klājot ielas un jumtus ar maigu baltu segu.

Snow falls in large, fluffy flakes, covering the streets and rooftops with a gentle white blanket.

Gaisā virmo miera un klusuma sajūta, ko pārtrauc tikai sabiedriskā transporta skaņas un dažādiem soļiem pieskarties spicei.

In the air, there is a sense of peace and quiet, interrupted only by the sounds of public transport and various footsteps touching the ground.

Dažiem vakars ir pārsteigums, jo pēkšņā sniegputeņa dēļ viņi ir iestrēguši pilsētas centrā.

For some, the evening is a surprise because the sudden snowstorm has left them stranded in the city center.

Tā ir īpaša diena — Svētā Kazimira diena.

It is a special day—Svētā Kazimira day.

Zaļa Fasāde, tējas nams Vecpilsētā, ir patvērums no aukstuma.

Zaļa Fasāde, a tea house in the Vecpilsētā, is a refuge from the cold.

Iekšā valda mājīgums: siltas gaismas gaisotne, lieli logi, kuros var redzēt sniega kristālus.

Inside, there is a cozy atmosphere: the glow of warm lights and large windows where you can see snow crystals.

Nozīmīgu teāju aromāts piepilda telpu.

The aroma of significant teas fills the room.

Ieva, gaišmataina un smaidoša, cenšas justies ērti vienā stūrī pie loga.

Ieva, blonde and smiling, is trying to feel comfortable in one corner by the window.

Viņa ir sanākusi šeit pēc pastaigas pa Rīgas mākslas galerijām.

She has come here after walking through Rīga's art galleries.

Zīmulis klēpī un skiču bloks ir viņas pastāvīgie draugi.

A pencil in her lap and a sketchbook are her constant companions.

Kafejnīca sāk pildīties.

The café begins to fill up.

Andris, kluss un apdomīgs cilvēks, ieiet iekšā ar mazliet apmulsis sejā — viņš šeit atnāca uz jaunu tēju nogaršošanu.

Andris, a quiet and thoughtful person, walks in with a slightly puzzled look — he came here to try new teas.

Redzot, ka vietu ir maz, viņš noraugās apkārt.

Seeing that there are few seats, he looks around.

Nezinādams, kā viņa drosmei un spēkam pietiks, viņš pamana Ievu.

Not knowing if he has enough courage and strength, he notices Ieva.

Ieskatoties viņas sejā, viņš jūt kaut ko pazīstamu, kaut ko, uz ko viņam būtu jāatbild.

Seeing something familiar in her face, he feels he needs to respond.

"Vai es varu apsēsties šeit?

"May I sit here?"

" jautā Andris.

asks Andris.

Viņa balss ir klusa, bet skaidra.

His voice is quiet but clear.

"Protams," atbild Ieva, nemientieši skatoties uz Andri.

"Of course," replies Ieva, looking at Andris without hesitation.

Viņas acis mirgo kā dienas - viņa ir ziņkārīga.

Her eyes sparkle like daylight—she is curious.

Tējas vārīšanās skaņas, klusas sarunas ap viņiem.

The sounds of tea brewing, quiet conversations around them.

Andris, kurš līdz šim izvairījies no svešiem sarunu biedriem, jūt, ka šī iespēja ir īpaša.

Andris, who until now has avoided conversations with strangers, feels that this opportunity is special.

Viņš iesaistās sarunā par viņa mīļākajām grāmatām, Ieva runā par krāsām, kuras atrod viņas zīmējumos.

He engages in a conversation about his favorite books, Ieva talks about the colors she finds in her drawings.

Pēkšņi, gaismas zūd.

Suddenly, the lights go out.

Tumsa apņem tējas namu.

Darkness envelops the tea house.

Smiekli un pārpratumi skāra telpu.

Laughter and confusion fill the room.

Ieva un Andris sajūt, ka viņiem jāatrodas tuvu, lai saglabātu siltumu un drošību.

Ieva and Andris feel they need to stay close to preserve warmth and safety.

Viņi aprunājas bez redzes, tikai pajūtas vadīti.

They converse without sight, guided only by their senses.

"Gaismas drīz atgriezīsies," saka Ieva, pasmaidot tumsā.

"The lights will return soon," says Ieva, smiling in the dark.

Kad elektrība atkal ieslēdzas, viņi saskata viens otru, bet šī jau ir cita pasaule.

When electricity is restored, they see each other again, but this is already a different world.

Sniega putenis mazinās, un Andris uzdrīkstās pastiept roku, piedāvājot numuru.

The snowstorm is subsiding, and Andris dares to extend his hand, offering his number.

Ieva piekrīt, abu sirdis kļūst vieglākas.

Ieva agrees, both of their hearts feeling lighter.

"Satikšanās Rīgā nebeidzas," Andris saka, šoreiz ar lielāku pārliecību.

"Encounters in Rīga don't end," Andris says, this time with more confidence.

Abi apmainījās solījumiem turpināt šo jauno draudzību.

They exchange promises to continue this new friendship.

Kad sniegs līksmi snieg, viņi draudzīgi atvadās, ar lūgumiem nākotnē turpināt iepazīt dzīves skaistās nianses kopā.

As the snow joyfully falls, they bid farewell as friends, with hopes to continue exploring the beautiful nuances of life together in the future.