Rīta saules stari spīd cauri Rīgas meža kailajiem kokiem, izgaismojot pavasara sākšanas pazīmes.

The rays of the morning sun shine through the bare trees of Rīga forest, illuminating signs of the start of spring.

Gaisa smarža ir mitra no nesenā sniega kušanas, un jau var sajust jaunos pumpurus gatavojamies uzziedēt.

The air smells damp from the recent snowmelt, and you can already feel the new buds getting ready to bloom.

Šis ir Līgas lieldienu dzimšanas dienas rīts.

This is the morning of Līga's Easter birthday.

Gundars, plotot feinu pārsteigumu, jau vairākas dienas stāstīja draugiem, ka viņš sagatavo īpašu dāvanu - "sniega torti".

Gundars, plotting a nice surprise, had been telling friends for several days that he was preparing a special gift - a "snow cake."

Pēc tam viņš, kādu jutīgāku piecūku mīļa, metās gatavot torti, neskatoties uz ātro sniega kušanu.

Then, as a more sensitive piglet lover, he rushed to make the cake, despite the rapid snowmelt.

Gundaram zobādi plakstieni pacēlās brīdī, kad viņš atskārta, ka sniegs bija pārvērties dubļos.

Gundars' blinked his eyes in realization when he discovered the snow had turned into mud.

"Ligita ir atnākusi!

"Ligita has arrived!"

" Gandars iesaucās, metoties pa mežu, savācot atlikušās sniega pūkas.

Gundars exclaimed, darting through the forest, gathering the remaining snowflakes.

Viņš kopā ar Andri, kas mēģināja uzturēt noskaņu ar Ligitu, steidzās vairākas reizes veidot nožēlojamo torti no atlikušā sniega.

Together with Andris, who was trying to keep Ligita's attention, he hurriedly tried several times to build the pitiful cake from the remaining snow.

"Labi, Andri, tavs laiks pienācis!

"Alright, Andris, your time has come!"

" saka Gundars, ieskatīdamies tālāk mežā.

said Gundars, glancing further into the forest.

Andris sāka stāstīt Ligitai par leģendām, kas klusiņām klejoja pa šo mežu, tādējādi aizkavējot viņas pievēršanos iespējamai tortei.

Andris started telling Ligita about the legends that quietly wandered through this forest, thus distracting her from the possible cake.

Pēkšņi Gundars saprata, ka bija aizmirsis sērkociņus.

Suddenly, Gundars realized he had forgotten the matches.

Savā izmisumā viņš turēja mazo spogulīti, cerībā izmantojot saules starus, lai aizdedzinātu papīra gabalu - tā bija viņa vienīgā cerība ieslēgt sveces.

In his desperation, he held a small mirror, hoping to use the sun's rays to ignite a piece of paper - it was his only hope to light the candles.

Pa to laiku, torte ātri kļuva par mitru putru, līdzinoties vairāk dubļu kastei nekā slavenai tortei.

Meanwhile, the cake quickly turned into a wet mush, resembling more of a mud pie than a famous cake.

Bet pēc intensīva spožuma ar spoguli, papīrs sāka degt.

But after intense shining with the mirror, the paper started to burn.

"Sveces ir aizdegtas!

"The candles are lit!"

" viņš svinīgi sauca, kad Ligita un Andris ieradās skatu uz dzeltenīgi sarepējušo sniega kalnu.

he triumphantly called out as Ligita and Andris arrived to see the yellowish, slushy snow mound.

Neskatoties uz tortes nožēlojamo stāvokli, Ligita bija stāvā sajūsmā.

Despite the pitiful state of the cake, Ligita was in high spirits.

Viņai par prieku, viņa paziņoja: "Gundar!

To her delight, she announced, "Gundar!

Tas ir precīzi tas, ko man vajadzēja – smiekliem pilna svētku diena!

This is exactly what I needed – a holiday filled with laughter!"

"Kad diena turpinājās, ar pārkaisa zaļumiem un sarkanām ziedu puķēm rotāto torti Ligita vēl ilgi atcerējās.

As the day went on, Ligita remembered the cake, sprinkled with greens and decorated with red flower petals, for a long time.

Gundars, stāvot blakus jubilārei, saprata, ka dažkārt radoša pieeja un pūles ir vērtīgākas par perfekciju.

Standing next to the birthday girl, Gundars realized that sometimes creativity and effort are more valuable than perfection.