Pavasara vēsmas plūda caur Siguldas Ziedu dārzu.

The spring breezes flowed through Siguldas Flower Garden.

Visur ziedēja spilgti tulpes un narcišas, mūsu acis piesaistīja brīnumainais krāsu spektrs.

Everywhere, bright tulips and daffodils were blooming, and our eyes were drawn to the wondrous spectrum of colors.

Saule šai pirmssvētku dienā rotaļīgi iemetusi ēnas ar pasteliski krāsotām Lieldienu olām, kas karājās dārza kokos.

On this pre-holiday day, the sun playfully cast shadows with pastel-painted Easter eggs hanging from the garden's trees.

Starp šīm smaržīgajām puķēm rosījās Kārlis.

Amidst these fragrant flowers was Kārlis.

Viņš bija dārznieks, kurš ik dienu rūpīgi kopa katru zieds.

He was a gardener who meticulously tended to each flower every day.

Bet šajā pavasarī viņa prātu aizņēma kas vairāk nekā tikai ziedu kopšana.

But this spring, his mind was occupied with more than just flower care.

Kārlis prātoja par noslēpumaino pazušanu, kas aptumšoja Ziedu dārza mieru.

Kārlis pondered over the mysterious disappearance that overshadowed the peace of the Flower Garden.

Visa pilsēta to bija aizmirsusi, bet ne viņš.

The whole town had forgotten it, but not him.

Kad tikko-pazīstamas sejās izzuda, gods apstājās.

When just-familiar faces vanished, honor stalled.

Kārlis nebija varējis mierīgi miegā gulēt.

Kārlis hadn’t been able to sleep peacefully.

Viņam šķita, ka dārzs slēpj kādu noslēpumu.

It seemed to him that the garden was hiding a secret.

Kārlim nebija pierādījumu, bija tikai sajūta.

Kārlim had no evidence, only a feeling.

Viņš nolēma rīkoties, neraugoties uz to, ka citi uzdevuši meklējumus.

He decided to act, despite others giving up on searching.

Elīna un Jānis, viņa tuvākie draugi, palika neziņā par Kārļa nodomiem.

Elīna and Jānis, his closest friends, were unaware of Kārļa intentions.

Viņš baidījās, ka viņu iesaistīšana varētu visu sarežģīt.

He feared that involving them could complicate matters.

Bet viņa intuīcija viņu nepievīla.

But his intuition didn't betray him.

Kādu dienu, rokot zem rožu krūma, Kārlis atrada vecu, putekļainu dienasgrāmatu.

One day, while digging under a rose bush, Kārlis found an old, dusty diary.

Šī dienasgrāmata bija noslēpumains logs uz pagātni.

This diary was a mysterious window to the past.

Kārlis pievērsās pēdējam ierakstam.

Kārlis turned to the last entry.

Tas aprakstīja nakti, kad no Ziedu dārza kāds pazuda.

It described the night when someone disappeared from the Flower Garden.

Tur bija pieminēta tikšanās, slepenāka nekā pati pazušana.

A meeting was mentioned, more secretive than the disappearance itself.

Kārlis, svaigu atklājumu vadīts, devās pie Jāņa.

Driven by fresh discovery, Kārlis went to Jānis.

Viņš atcerējās, ka Jānis bija pēdējais, kas redzēja pazudušo cilvēku.

He remembered that Jānis was the last to see the missing person.

Jānis, konfrontēts ar no jauna atklātajiem faktiem, ielauzās asarās.

Confronted with newly uncovered facts, Jānis broke down in tears.

"Es negribēju neko ļaunu," viņš atzina, ķerot elpu.

"I didn't mean any harm," he admitted, catching his breath.

"Es tikai gribēju palīdzēt, bet viss nogāja greizi.

"I just wanted to help, but everything went wrong."

"Šajā atklājuma brīdī Kārlis spēja ļaut vaļu saviem instinktiem.

In this moment of revelation, Kārlis could finally trust his instincts.

Viņš bija atrisinājis mīklu, kas bedrēja viņu tik ilgi.

He had solved the puzzle that had troubled him for so long.

Ar draugiem viņš dalījās ar savām sajūtām un iemantoja cieņu un atzinību no visas sabiedrības.

He shared his feelings with his friends and gained respect and recognition from the entire community.

No tās dienas Kārlis jūtas citādi.

From that day on, Kārlis felt different.

Viņa ikdienas rituāli Ziedu dārzā ieguva jaunu jēgu.

His daily rituals in the Flower Garden gained new meaning.

Viņš atklāja sevī spēku uzticēties pašam sev.

He discovered within himself the strength to trust himself.

Šī notikuma dēļ viņš kļuva ciešāk saistīts ar savu pilsētu un draugiem.

Because of this event, he became more closely connected with his town and friends.

Sigulda atgriezās savā ierastajā mierā, un Kārlis ieguva jaunu sākumu savā dzīvē.

Sigulda returned to its usual peace, and Kārlis found a new beginning in his life.