Turaidas pils torņi spīd sarkanīgi saulē, kā sveces liesma spožā vasaras dienā.

The towers of Turaidas castle glow reddish in the sun, like a candle flame on a bright summer day.

Apkārt pils zaļās pļavas viļņojas vējā, un meži stiepjas līdz pat horizontam.

Around the castle, the green meadows wave in the wind, and forests stretch all the way to the horizon.

Aivars stāv pie ieejas vārtiem, gaidot tūristu grupu.

Aivars stands at the entrance gate, waiting for a group of tourists.

Viņš ir pieradis pie ikdienas, bet šoreiz cer uz kaut ko vairāk – uz cilvēku, ar kuru varētu dalīties savā vēsturiskajā entuziasmā.

He is used to the routine, but this time he hopes for something more—a person with whom he could share his historical enthusiasm.

Kad tūristi ierodas, viņu starpā ir Ilze, arhitekte, kas meklē iedvesmu savam nākamajam projektam.

When the tourists arrive, among them is Ilze, an architect looking for inspiration for her next project.

Aivars sāk ekskursiju, vedot grupu pa akmens celiņiem, un ar pacilātu balsi stāsta par pils vēsturi.

Aivars begins the tour, leading the group along the stone paths, and with an excited voice, he tells the history of the castle.

Lielākā daļa tūristu vairāk interesējas par selfijiem, bet Aivars turpina tikpat aizrautīgi.

Most of the tourists are more interested in selfies, but Aivars continues with just as much zeal.

"Vai zinājāt, ka pils dienvidu tornis tika uzbūvēts, lai pastiprinātu aizsardzību tieši pret karaspēka uzbrukumiem no Gaujas ielejas?

"Did you know that the southern tower of the castle was built to strengthen the defense specifically against military attacks from the Gaujas valley?"

" Aivars iemet dažus maz zināmus faktus, cerot, ka kāds ieklausīsies patiešām nopietni.

Aivars throws in a few lesser-known facts, hoping someone will listen earnestly.

Ilze pievērš ausis.

Ilze pays attention.

Viņas acis pasmaida, kad Aivars dalās ar faktiem.

Her eyes smile as Aivars shares the facts.

Kad grupa turpina kustēties, Ilze uz pāris soļiem atpaliek un uzdod tādus jautājumus, uz kuriem Aivars saprotoši smaida.

As the group continues to move, Ilze falls back a few steps and asks questions to which Aivars responds with an understanding smile.

Viņu uzzināt vēlme aizrauj viņu gan vienu, gan otru.

Their desire to learn captivates them both.

Kāpņu augšpusē, augstajā tornī, viņi apstājas ēnainā nodalījumā.

At the top of the stairs, in the high tower, they stop in a shaded alcove.

Šeit gaiss vēsāks, un atsvaidzinātais mirklis ir tieši tas, kas vajadzīgs sarunai par viduslaiku būvniecības tehniku.

Here, the air is cooler, and the refreshing moment is just what is needed for a conversation about medieval construction techniques.

Viņi iegremdējas diskusijā – par akmens izvēli, par būvniecības stratēģijām.

They immerse themselves in a discussion—about the choice of stone, about construction strategies.

Pārējo grupas dalībnieku interesi savāc viņu aizraušanās un beidzot iemieso sen aizmirsto ziņkāri.

The interest of the rest of the group is captured by their passion, finally embodying long-forgotten curiosity.

Beigu beigās Ilze aizkavējas pie Aivara.

In the end, Ilze lingers with Aivars.

"Paldies par iedvesmojošo ekskursiju," viņa saka, sniedzot viņam savu vizītkarti.

"Thank you for the inspiring tour," she says, handing him her business card.

"Mums vajadzētu apsvērt kādu kopīgu projektu.

"We should consider a joint project."

"Aivars jūt siltumu sirdī.

Aivars feels warmth in his heart.

Viņš saprot, ka šādas tikšanās nav ikdienišķas, un vēstuārs atdzīvojas caur īstiem aizrautības brīžiem.

He realizes that such encounters are not everyday occurrences, and history comes to life through genuine moments of enthusiasm.

Tā vasaras saulgriežos viņš svin ne tikai Jāņus, bet arī jaunu draudzību un jaunatklātu mīlestību pret savu darbu.

Thus, during the summer solstice, he celebrates not only Jāņus but also a new friendship and a newfound love for his work.