Rīgas Centrāltirgus stendi bija pilni ar vasaras krāsām un smaržām.

The stands at Rīgas Centrāltirgus were full of summer colors and aromas.

Krišjānis, kurš allaž bija fascinēts par savu kultūru, stāvēja stoiski pie viena no galdiem, rūpīgi pētot Jāņu vainagu.

Krišjānis, who was always fascinated by his culture, stood stoically by one of the tables, carefully examining a Midsummer wreath.

Līdzās viņam stāvēja Solveiga, mazliet skeptiska, bet nevarēja noliegt, ka tirgus bija ideāla vieta viņu skolas projektam par latviešu kultūras mantojumu.

Next to him stood Solveiga, a bit skeptical, but she couldn't deny that the market was the perfect place for their school project about Latvian cultural heritage.

Krišjānim bija plāns.

Krišjānis had a plan.

Viņš zināja, ka, lai ieskaŗdotos Solveigu un iegūtu autentisku materiālu, viņiem abiem vajadzēja doties uz vietējo tirgu.

He knew that to impress Solveiga and obtain authentic material, they both needed to go to the local market.

Tur varēja atrast vecmāmiņas, kas zināja ne vienu vien Jāņu dziesmu un stāstu.

There, they could find grandmothers who knew more than a few Midsummer songs and stories.

"Tas būs mūsu izdevība!

"This will be our opportunity!"

" viņš ar aizrautību teica Solveigai, kuru viņš mēģināja pārliecināt jau vairākas dienas.

he said with enthusiasm to Solveiga, whom he had been trying to convince for several days.

Rīgas Centrāltirgus bija pilns ar cilvēkiem, kas pirka Jāņu sieru, pīrāgus un zāļu pušķus.

Rīgas Centrāltirgus was full of people buying Midsummer cheese, pies, and herbal bouquets.

Tirgotāji piedāvāja arī kvasu, kura smarža pildīja gaisu.

The vendors also offered kvass, whose aroma filled the air.

Pēkšņi viņi pamanīja nelielu cilvēku grupu, kas pulcējās ap kādu pleķīti netālu no zivju paviljona.

Suddenly they noticed a small group of people gathering around a spot near the fish pavilion.

"Skaties, Solveiga!

"Look, Solveiga!"

" Krišjānis norādīja uz grupu, kas dainoja Jāņu dziesmas un pārliecinot Solveigu, viņu uzrunāja.

Krišjānis pointed to the group that was singing Midsummer songs, convincing Solveiga, he approached them.

Grupā bija kāda enerģiska kundze vārdā Marta, kura ar lepnumu stāstīja par Jāņu tradīcijām.

In the group, there was an energetic lady named Marta, who proudly spoke about Midsummer traditions.

Viņa paskaidroja par vainagu vīšanu un ugunskura nozīmi.

She explained about wreath weaving and the significance of the bonfire.

Solveiga, sākumā atturīga, sāka uzdot jautājumus.

Solveiga, initially reserved, began to ask questions.

Viņa pamazām iesaistījās.

She gradually got involved.

Krišjānis un Solveiga pārējo dienu pavadīja intervējot tirgotājus un dažādus svētku dalībniekus.

Krišjānis and Solveiga spent the rest of the day interviewing vendors and various festival participants.

Tie stāstīja par svētku nozīmi un par to, kā šīs tradīcijas tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi.

They shared stories about the significance of the festival and how these traditions are passed down from generation to generation.

Kad beidzot pienāca laiks savākt visu kopā, Krišjānis un Solveiga uzrādīja vērtīgu materiālu savam skolas projektam.

When it was finally time to gather everything together, Krišjānis and Solveiga presented valuable material for their school project.

Viņi prezentēja dainas, stāstus un pat nelielu vainagu, ko bija uzvijuši kopā tirgū.

They presented songs, stories, and even a small wreath they had woven together at the market.

Imants, viņu skolotājs, ar lepnumu noskatījās uz viņiem.

Imants, their teacher, watched them with pride.

Viņš bija pieprasījis no viņiem autentiskumu un dziļumu, un Krišjānis kopā ar Solveigu to bija paveikuši.

He had demanded authenticity and depth from them, and Krišjānis together with Solveiga had achieved it.

Pēc projekta prezentācijas Krišjānis juta vairāk nekā jebkad agrāk pārliecību ne tikai par sevi, bet arī par kultūras vērtībām, kas ir daļa no viņa identitātes.

After the project presentation, Krišjānis felt more confident than ever, not just in himself but also in the cultural values that are part of his identity.

Solveiga, kamēr sākumā skeptiska, tagad uzlūkoja šo pieredzi kā vērtīgu mācībstundu par komandas darbu un praktisko mācīšanos.

Solveiga, while initially skeptical, now viewed this experience as a valuable lesson in teamwork and practical learning.

Rīgas Centrāltirgus vairs nebija tikai tirgus ar dažādām precēm.

Rīgas Centrāltirgus was no longer just a market with various goods.

Tas kļuva par vietu, kur kultūras mantojums dzīvoja un elpoja kopā ar cilvēkiem, kas to kopa ar lepnumu un apņemšanos.

It became a place where cultural heritage lived and breathed with the people who cultivated it with pride and commitment.