Jūrmalas pludmalē rudenī bija brīnišķīgs skats.

The autumn view on the Jūrmala beach was magnificent.

Koku lapas krāsojās sārtās, dzeltenās un oranžās nokrāsās, un jūra maigi šalkoja.

The leaves of the trees were painted in shades of red, yellow, and orange, and the sea gently murmured.

Svaigs vējš nesa jūras smaržu un apskāva brīvprātīgos, kuri te pulcējās, lai sakoptu pludmali.

A fresh breeze carried the scent of the sea and embraced the volunteers who gathered there to clean up the beach.

Starp šiem cilvēkiem bija Rihards, jūras bioloģijas students.

Among these people was Rihards, a marine biology student.

Viņš lielākoties bija kluss un vairāk domās par reef veidņu saglabāšanu, nevis par jaunu attiecību uzsākšanu.

He was mostly quiet and more focused on preserving reef formations than on starting new relationships.

Kopā ar Rihardu bija viņa draudzene Ieva.

Alongside Rihards was his girlfriend, Ieva.

Viņa vienmēr deva Rihardam dūšu un mudināja viņu piedalīties dažādos pasākumos.

She always gave Rihards courage and encouraged him to participate in various events.

Šodienas pludmales sakopšanas darbs bija viņas ideja.

Today's beach clean-up was her idea.

"Nāc, tas tev patiks," viņa teica.

"Come on, you'll enjoy it," she said.

Rihards paklausīja un tagad bija šeit, savā satraukumā nedaudz nervozējot par iespējamo tikšanos ar svešiniekiem.

Rihards obeyed, and now he was here, feeling a little nervous about the possible meetings with strangers.

Kristaps, enerģisks vietējais mākslinieks, bija viens no brīvprātīgajiem.

Kristaps, an energetic local artist, was one of the volunteers.

Viņš strādāja ar aizrautību, rādot citiem, kā veidot skulptūras no atrastajiem materiāliem.

He worked passionately, showing others how to create sculptures from the found materials.

Viņam patiess rudens patika un viņš nebeidza runāt par to, cik tā ir skaista sezona.

He truly loved autumn and couldn't stop talking about how beautiful the season was.

Rihards steigšus uzmeta skatienu Kristapam, kas šķita pārāk drošs un atvērts, lai viņa introvertais prāts spētu apstrādāt.

Rihards quickly glanced at Kristaps, who seemed too confident and open for his introverted mind to handle.

Pludmales kūrorts kļuva dzīvākas, bet Rihards turpināja savus darbus lēnām, laiku pa laikam paskatoties uz jūru.

The beach resort became livelier, but Rihards continued his work slowly, occasionally glancing at the sea.

Ieva pamanīja viņa domīgumu un uzjautrināja: "Rihard, ej runā ar viņu!

Ieva noticed his contemplation and teased him: "Rihard, go talk to him!

Jums ir kopīgas intereses – daba un māksla.

You have common interests – nature and art."

" Rihards vilcinājās, bet iekšā kaut kas dusēja - vēlme atrast kādu, kuram līdzvērtīgi rūp vide un māksla.

Rihards hesitated, but something inside him stirred - a desire to find someone who cared equally about the environment and art.

Beidzot viņš piegāja tuvāk Kristapam: "Sveiks, esmu Rihards.

Finally, he moved closer to Kristaps: "Hi, I'm Rihards.

Lieliska ideja izmantot šo atkritumu plastmasu mākslai.

It's a great idea to use this waste plastic for art."

" Kristaps uzsmaidīja plati un atbildēja: "Sveiks!

Kristaps smiled broadly and replied, "Hi!

Jā, pludmalei var būt otrs dzīves stils.

Yes, the beach can have a second life style.

Nāksies parādīt kā, pirms saule noriet.

We'll have to show how before the sun sets."

" Riharda sirds sitās straujāk, jo viņš juta, ka pamazām sāk pārvarēt savas bailes no neērtām sarunām.

Rihards' heart beat faster as he felt that he was gradually overcoming his fears of awkward conversations.

Noguruši no darba, grupa apsēdās, lai atpūstos stundām pirms rudens saulstāvja norietēšanas.

Tired from work, the group sat down to rest hours before the autumn equinox sunset.

Daloties pieredzē, Kristaps uzaicināja Rihardu: "Ko teiksi, vai skatīsimies kopā saulrietu?

Sharing experiences, Kristaps invited Rihards: "What do you say, shall we watch the sunset together?

Es zinu perfektu vietu netālu.

I know a perfect spot nearby."

" Rihards atbildēja pozitīvi, priecājoties par iespēju būt tuvāk.

Rihards responded positively, happy for the chance to be closer.

Kad diena beidzās, un saule pamazām nolaidās aiz horizonta, rudens krāsas izcēlās vēl spilgtāk, pārsteidzot skatītājus ar to krāšņumu.

As the day ended and the sun slowly descended beyond the horizon, the autumn colors stood out even more brilliantly, dazzling the spectators with their splendor.

Rihards un Kristaps aizgāja skatīties uz savām privātajām domām, runājot par savām interesēm, līdz saulrietā viņi secināja, ka ir atraduši kopīgu valodu.

Rihards and Kristaps walked off, lost in their private thoughts, talking about their interests until at sunset, they concluded that they had found a common ground.

"Tas bija brīnišķīgi," Kristaps teica.

"That was wonderful," Kristaps said.

"Jā, noslēgums dienai ar jaunu draudzību," Rihards atbildēja, beidzot sajūtot, ka viņa vēlme izveidot dziļākas saiknes sāka piepildīties.

"Yes, a perfect end to the day with a new friendship," Rihards replied, finally feeling that his longing to form deeper connections was beginning to be fulfilled.

Viņi vienojās tikties vēlreiz.

They agreed to meet again.

Rihards juta lielāku pārliecību par saviem spēkiem un bija gatavs atvērties jaunām iespējām, ko piedāvāja dzīve, arī ārpus pasākumos, kur piedalījās domubiedri.

Rihards felt more confident in himself and was ready to open up to new opportunities life offered, even outside events attended by like-minded people.