Rudens vakarā, Rīgas vecpilsētā jauki piepildītā kafejnīcā, kur gaismu dod vienīgi svecītes, sastapās Kārlis un Laima.

On an autumn evening, in a charmingly filled café in the old town of Rīga, where the only light came from candles, Kārlis and Laima met.

Ārā virmoja vēsas vēsmas, lapas vērpos nesis vējā, radot tik raksturīgu rudenīgu atmosfēru.

Outside, cool breezes swirled, carrying the leaves in the wind, creating that characteristic autumn atmosphere.

Kafejnīca pie apkārtējiem senatnīgajiem bruģa ceļiem piedāvāja mierinājumu un tvaikojošas kafijas krūzes.

The café, amidst the surrounding ancient cobblestone streets, offered comfort and steaming mugs of coffee.

Taču šovakar elektrība pazuda, un apmeklētāji atrada mieru vienīgi sveču maigajā gaismā.

However, tonight the electricity went out, and the patrons found peace only in the gentle glow of the candles.

Kārlis, pašpietiekams grāmatnīcas īpašnieks, ik vakaru izvēlējās savu stūrīti, kur lasīja par mistiskiem Latvijas folkloras un leģendu stāstiem.

Kārlis, a self-sufficient bookstore owner, chose his little corner every evening where he read about mystical Latvian folklore and legend stories.

Lai arī viņš iekārtots savā rutinētajā dzīvē, klusībā viņš vēlējās vien sarunu ar kādu, kurš saprastu viņa garšvielu piepildīto pasauļu otro plānu.

Although he was settled in his routine life, he secretly wished for a conversation with someone who would understand the second layer of his spice-filled worlds.

Laima nupat bija atgriezusies no ārzemēm.

Laima had just returned from abroad.

Mākslas vēsturniece ar īsto piedzīvojuma izjūtu, kuras dvēsele ilgojās pēc jaunas iedvesmas.

An art historian with a true sense of adventure, whose soul longed for new inspiration.

Viņa ieraudzīja Kārlu un, jūtot kādu vientulības aizkaru, nolēma aprunāties.

She saw Kārlis, and sensing a curtain of loneliness, decided to strike up a conversation.

"Sveiki," viņa smaidot teica, noliekot sēdēt viņa pretī.

"Hello," she said with a smile, sitting down across from him.

"Tumšs šajā vakarā, vai ne?

"It's dark this evening, isn't it?"

" viņa turpināja.

she continued.

Kārlis viegli pasmaidīja, piekrītot un sakot, "Jā, bet man šī sveču gaisma pat patīk.

Kārlis smiled slightly, agreeing and saying, "Yes, but I actually like this candlelight."

"Viņiem turpinot sarunu, Laima stāstīja par savām studentu dienām Eiropā, mākslu un mirkļiem, kas lika viņai smieties.

As they continued their conversation, Laima talked about her student days in Europe, art, and moments that made her laugh.

Kārlis dalījās savos iecienītājos stāstos par Latvijas dievturiem un leģendām.

Kārlis shared his favorite stories about Latvian pagan believers and legends.

Pārsteidzoši, cik daudzvalodīgi atgādās viņu dvēseles, abi apmainījās nedrošu prieka pilnām frāzēm.

Surprisingly, their souls echoed in multiple languages, both exchanging phrases filled with uncertain joy.

Vienā brīdī, kāda svečturis iespīdējās spožāk un, tieši šajā brīdī, atgriezās elektrība.

At one point, a candleholder shone brighter, and at that exact moment, the electricity returned.

Kafija atkal ļādējās tvaicēšanā, logu stikli spīdēja dienu spilgtā kroņa gaismā.

The coffee resumed steaming, and the window panes glowed under the bright crown lights of the day.

Taču Kārlis un Laima turpināja skatīties viens otram acis – sajūtot, ka viņiem ir izdevies atrast kopīgu saikni.

Yet Kārlis and Laima continued to look into each other's eyes – feeling that they had managed to find a common connection.

Viņi saprata, ka abu mīlestība pret Latvijas folkloru varētu kļūt par pamatu jauniem sākumiem — viņa mākslinieciskiem darbiem un viņa dvēseles savienojumam ar citiem.

They realized that their shared love for Latvian folklore could become the foundation for new beginnings — her artistic works and his soul's connection with others.

Gadāmo Mārtiņdienas svinību dēļ viņi nosprieda, ka būtu lieliski tikties atkal, lai kopīgi svinētu mūsu senču uzturēto tradīciju godību.

Because of the upcoming Mārtiņdiena celebrations, they decided it would be great to meet again to collectively celebrate the glory of our ancestors' maintained traditions.

Kārlis pavadīja Laimu līdz durvīm, un tieši tad, kafejnīcas jaukajā apgaumē, viņi apmainījās telefona numuriem.

Kārlis escorted Laima to the door, and right there, in the café's pleasant atmosphere, they exchanged phone numbers.

Viņi abi sajuta prieku par nākotni pilnu ar stāstiem, mākslu un tradīciju piedzīvojumiem.

Both felt joy for a future filled with stories, art, and adventures in tradition.

Kārlis ieguva jaunu cerību par draudzību un Laima sāka saredzēt iespējas saviem stāstiem Latvijā.

Kārlis gained a new hope for friendship, and Laima began to see possibilities for her stories in Latvia.