Zelta rietenis sāk lēni slīdēt aiz pērļu vilniem, apgaismojot ciematu ar maigu gaismu.

The golden sun slowly slides behind the pearl-like waves, illuminating the village with a gentle light.

Māra, staigājot pa ciemata taci, sajūt rudens smaržu – sausas lapas, mitrs zeme un vītols veļ no ugunskura.

Māra, walking along the village path, senses the smell of autumn—dry leaves, damp earth, and the willow smoke from the bonfire.

Viņa steidzās uz Juris māju, kuru ieskauj zemie sētžas žogi.

She hurried towards Juris' house, which is surrounded by low yard fences.

Juris jau dienām guļ slims un noguris.

Juris had been lying sick and tired for days.

Juris bija stiprs un izturīgs.

Juris was strong and resilient.

Viņš bieži palīdzēja citiem, bet šodien viņš pats būtu vajadzīgs palīdzīgs.

He often helped others, but today he himself needed help.

Māra, vislabāk zināma dziedniece ciematā, apstājās pie viņa durvīm, dziļi ieelpoja.

Māra, the best-known healer in the village, stopped at his door and took a deep breath.

Šī nebija parasta slimība.

This was not an ordinary illness.

Ne drudzis, ne seja, ne sapnis.

Neither a fever, nor a face, nor a dream.

Tā bija kaut kas cits, kas atnāca tumšākajos rudens nakts brīžos.

It was something else that came during the darkest moments of the autumn night.

"Labvakar, Māra!

"Good evening, Māra!"

" Juris pieņemtā sieva uzsauca no durvīm.

called out Juris' wife from the door.

"Lūdzu nāc iekšā.

"Please come in.

Viņš tevi ļoti gaida.

He is eagerly waiting for you."

"Kad Māra iekļuva istabā, Juris bija vājš, bet acis viņam mirdzēja cerībā.

When Māra entered the room, Juris was weak, but his eyes shone with hope.

Māra apsēdās pie viņa gultas.

Māra sat down by his bed.

Viņa zināja, ka jaunās zāļu tējas un nodevas nav palīdējušas.

She knew that the new herbal teas and treatments had not helped.

Viņai bija jādara kaut kas neparastāks.

She had to do something more unusual.

Viņa atcerējās veco rituālu, ko viņai mācīja vecmāmiņa.

She remembered the old ritual her grandmother had taught her.

"Mārtiņi nāk," Māra teica.

"Mārtiņi are coming," Māra said.

"Ir laiks izmēģināt kaut ko spēcīgāku.

"It's time to try something stronger."

"Juris nostājās uz taci, kad mirdzēja zaļumi.

Juris stood on the path when the greenery glowed.

Māra mācījās bērnībā par veco rituālu no gudras vecmāmiņas: rituāls, kas saistīts ar ikonu ozolu birzī.

Māra had learned as a child about the old ritual from her wise grandmother: a ritual involving an ancient oak grove.

Māra lūdzās senču gariem par vadību un gudrību.

Māra prayed to the spirits of the ancestors for guidance and wisdom.

Mārtiņu dienā sarosījās ciems.

On Mārtiņi Day, the village stirred.

Ugunsliesmas atspoguļojās cilvēku sejās, un dziedāšana piepildīja gaisu.

The flames reflected on people's faces, and singing filled the air.

Māra devās uz birzi un pulcēja visus ap ugunskuru.

Māra went to the grove and gathered everyone around the bonfire.

Viņa sāka dziedāt, lūdza uz ozoliem un zvaigznēm naktī.

She began to sing, praying to the oaks and stars in the night.

Kad viņa pabeidza, čuksti klusi nomira apkārt.

When she finished, whispers quietly died around.

Cilvēki ar cerībām skatījās uz Juris.

People looked at Juris with hope.

Klusumā viņš ieliecās stāvēties.

In the silence, he leaned to stand.

Lēni, bet pārliecināti, viņš pacēla roku un pasmaidīja.

Slowly but assuredly, he raised his hand and smiled.

Stiprums atgriezās viņa ķermenī ar rituāla veiksmi un senču atbalstu.

Strength returned to his body with the success of the ritual and the support of the ancestors.

Pēc tam ciematnieki priecājās un lika valgojam dziesmām.

Afterward, the villagers rejoiced and burst into song.

Juris atzinis spēku, ko viņš tik ilgi ignorēja.

Juris acknowledged the strength he had long ignored.

Viņš saprata, ka Māras ticība un tradīcijas ir vērtības.

He realized that Māra's faith and traditions were valuable.

Laimīgs un pacilājies Juris, beidzot saprata saikni ar saviem senčiem, un Mārtiņi kļūva par patiesu svinību iemeslu.

Happy and uplifted, Juris finally understood the connection with his ancestors, and Mārtiņi became a true reason for celebration.

Krustceles dzīves pagriezienā Māra bija vedējums.

At the crossroads of life, Māra was a guide.

Viņa pierādīja, ka pagātnes zināšanas var palīdzēt šodienas pasaulē.

She proved that the knowledge of the past can aid the world today.

Vissezonā rudenī ciems atkal kļuva par vietu, kas dzīvo ne tikai dabā, bet arī sirds siltumā.

In the autumn of the season, the village once again became a place that lived not only in nature but also in the warmth of the heart.