Dienā, kad Rīgā svinēja Latvijas Neatkarības dienu, Jānis devās uz Dabas vēstures muzeju.

On the day when Rīga celebrated Latvijas Independence Day, Jānis went to the Natural History Museum.

Viņš bija izteikts vēstures entuziasts.

He was an avid history enthusiast.

Šajā rudenī, kad zeltainās lapas klāja pilsētas ielas, muzejs bija īpaši rosīgs.

This autumn, when golden leaves covered the city streets, the museum was especially bustling.

Cauri milzīgiem logiem varēja redzēt rudens daba krāšņumu, bet muzeja telpas pildīja siltas un mājīgas gaismas.

Through the huge windows, one could see the splendor of the autumn nature, while the museum's halls were filled with warm and cozy lights.

Jānis bija priecīgs.

Jānis was happy.

Šodien muzejs piedāvāja īpašu izstādi par Latvijas vēsturi.

Today, the museum offered a special exhibition on Latvijas history.

Tomēr Jānis juta arī nelielas bailes.

However, Jānis also felt a bit of fear.

Viņš baidījās no pūļiem, un viņu satrauca slēgtas telpas.

He was afraid of crowds, and he was anxious about enclosed spaces.

Muzejs bija pilns ar apmeklētājiem, kuri svinēja svētku dienu.

The museum was full of visitors celebrating the holiday.

"Mārtiņ!

"Mārtiņ!"

" Jānis uzsauca draugam, kurš stāvēja blakus, "Kur ir Elīna?

Jānis called out to his friend standing next to him, "Where is Elīna?"

" Mārtiņš norādīja uz blakus halli, kur Elīna pētīja izstādes aprakstus.

Mārtiņš pointed to the adjacent hall where Elīna was examining the exhibition descriptions.

Sākotnēji Jānis jutās mierīgs, taču, tuvojoties izstādei, viņu sāka pārņemt trauksme.

Initially, Jānis felt calm, but as he approached the exhibition, anxiety began to take over.

Tāpat kā citas reizes, kad viņš bija ierobežotā cilvēku sabiedrībā, arī šoreiz viļņveidīgi tuvāk nāca panika.

Just like other times when he was in a confined public space, a wave of panic approached nearer.

Telpā bija karsti, un cilvēki sarunājās viens ar otru.

The room was hot, and people were talking to each other.

Pikstieni skanēja no informācijas stendiem.

Beeps sounded from the information stands.

Jānis lēnām elpoja un mēģināja nesajusties slēgts vai iesprostots.

Jānis breathed slowly and tried not to feel closed in or trapped.

Viņa sirdsdarbība kļuva ātra, un viņš zināja, ka tūlīt nāks panikas lēkme.

His heart rate quickened, and he knew a panic attack was imminent.

"Kas man jādara?

"What should I do?"

" viņš jautāja sev klusībā.

he asked himself silently.

Viens gads, kopš viņš sāka mācīties tikt galā ar trauksmi, šķita īss.

One year since he started learning to cope with anxiety seemed short.

Tad viņš aizvēra acis un iedomājās klusu mežu.

Then he closed his eyes and imagined a quiet forest.

Šajā iztēlotajā mežā rudenī viegli krītošās lapas šalko klusumā.

In this imagined forest, autumn leaves quietly rustled.

Dziļas elpas un miers ienāca viņa prātā.

Deep breaths and calm entered his mind.

"Es to varu," Jāņa balsī ieskanējās apņēmība.

"I can do this," Jāņa voice whispered with determination.

Kad viņš atvēra acis, viņš redzēja Mārtiņu un Elīnu viņu gaidām.

When he opened his eyes, he saw Mārtiņš and Elīna waiting for him.

Viņš spēris soli uz priekšu, jūtoties pārliecināts un mierīgs.

He took a step forward, feeling confident and calm.

Neatkarības dienas izstāde bija brīnišķīga.

The Independence Day exhibition was wonderful.

Jānis klausījās stāstus par pagātni, sajutot, kā trauksme izgaist.

Jānis listened to the stories of the past, feeling the anxiety fade away.

Viņš zināja, ka nākamreiz būs vieglāk.

He knew it would be easier next time.

Viņš piešāvās izturēt tik daudz, un tādēļ viņš varēja būt lepns par sevi.

He had endured so much, and for that, he could be proud of himself.

Jāņa sirds klusumā smējās par savu mazo uzvaru pār sevi.

Jāņa heart laughed in quiet at his little victory over himself.

Viņš beidzot izbaudīja muzeja apmeklējumu, pavadot draudzenes un drauga kompanijā.

He finally enjoyed the museum visit, spending time in the company of friends.

Rudenīgās dienas galā Jānis iemācījās, ka pat vislielākās bailes var pārvarēt, ja vien pieņem lēmumus ar drosmi un pārdomātību.

At the end of the autumn day, Jānis learned that even the greatest fears can be overcome if one makes decisions with courage and thoughtfulness.