Rīgas centrā, pie Brīvības pieminekļa, Ziemassvētku tirdziņš dungoja un mirgoja.

In the center of Rīga, near the Brīvības Monument, the Christmas market buzzed and glittered.

Garumā izstieptie koka stendi bija rotāti ar gaismiņām.

The elongated wooden stands were adorned with lights.

Gaiss bija piesātināts ar karstvīna smaržu.

The air was filled with the smell of mulled wine.

Cilvēki smējās, kopīgi dziedāja svētku dziesmas.

People laughed, and together sang holiday songs.

Vidū šai burzmā lēnām soļoja Gatis.

Amidst this crowd, Gatis walked slowly.

Viņš cieši saspieda lūpas, domājot, kā šogad iepriecināt savu ģimeni.

He pressed his lips tightly, thinking about how to please his family this year.

Gatis vēlējās, lai dāvanas būtu īpašas.

Gatis wanted the gifts to be special.

Tās vajadzēja pateikt vairāk nekā viņš spēja ar vārdiem.

They needed to say more than he was able to with words.

Viņš domās skaitīja: “Kas patiktu mammai?

In his mind, he counted: "What would mom like?

Kaut kas silts?

Something warm?

Grāmata?

A book?"

” Cilvēku pūlis viņu sāka nogurdināt.

The crowd started to tire him.

Viņš vēlreiz apskatījās, tad ieslīdēja mazāk apmeklētā alejā.

He took another look around and then slipped into a less crowded alley.

Tur, klusākā stūrītī, Gatis iekrita skatienā vienā stendā.

There, in a quieter corner, Gatis caught sight of one stand.

Tur uz galda bija izkārtoti dažādi rokdarbi.

On the table, various handicrafts were displayed.

Katra lieta stāstīja savādīgu stāstu.

Each item told a different story.

Māla krūzes, vilnas zeķes, meža smaržas sveces.

Clay mugs, woolen socks, forest-scented candles.

Viņa acis aizķērās pie koka rotājuma.

His eyes caught on a wooden ornament.

Tas bija ar neparastu izskatu – rūpīgi grebts sirds formas ornaments.

It had an unusual appearance – a carefully carved heart-shaped design.

Gatis apturēja elpu.

Gatis held his breath.

Ornaments atgādināja bērnības dienu, kad vectēvs viņam un māsai dāvināja līdzīgu, lai sanāktu visi kopā pie eglītes.

The ornament reminded him of a childhood day when his grandfather gifted him and his sister a similar one so everyone could gather around the tree.

Turklāt tas bija tāds, kāds spētu izteikt Gata aizkustinātās jūtas.

Moreover, it was the kind of ornament that could express Gatis's heartfelt emotions.

“Cik maksā šis ornaments?

"How much is this ornament?"

” viņš jautāja pārdevējam.

he asked the vendor.

Vīrietis atbildēja, un Gatis bez vilcināšanās samaksāja.

The man replied, and without hesitation, Gatis paid.

Viņš spieda rokās jauno pirkumu, sajuzdams miera un prieka sajūtu.

He clenched the new purchase in his hands, feeling a sense of peace and joy.

Pazūdā uz brīdi starp ļaudīm.

He disappeared for a moment among the people.

Bet tagad viņš zināja – viņam ir dāvana, kas stāsta.

But now he knew – he had a gift that tells a story.

Dāvana, kas izpauž viņa siltumu un mīlestību.

A gift that expresses his warmth and love.

Viņš gāja pie Līgas un Jāņa, saviem brāļiem un māsām.

He headed towards Līga and Jānis, his siblings.

Sirds pamazām tvirtnēja, jo viņš saprata, ka mācekļa solī gājis uz priekšu – spēj izteikt vairāk, nekā domāja.

His heart gradually strengthened, as he realized that he had taken an apprentice's step forward – capable of expressing more than he thought.

Un Ziemassvētki būs gaiši.

And Christmas would be bright.