Rīgas Centrāltirgus bija pilns ar dzīvību.

Rīgas Centrāltirgus was full of life.

Stārķi virs galvas, zeltaina gaisma no stīgām lampiņām, smaržas no piparkūkām un karsta vīna piepildīja gaisu.

Storks overhead, golden light from string lights, the scent of gingerbread and mulled wine filled the air.

Mārtiņš un Līga stāvēja blakus kādam lielam stendam, ģērbušies rožainos tērpos ar niecīgām spārnām uz muguras.

Mārtiņš and Līga stood next to a large stall, dressed in pink costumes with tiny wings on their backs.

Viņi bija "dzīvās manekenes".

They were "live mannequins."

Tas bija darbs, ko Mārtiņš par nāciju bija iecerējis, cerot, ka viņu pamanīs vietējais talanta skauts.

It was a job Mārtiņš had envisioned for the nation, hoping that a local talent scout would notice them.

"Nē nu, tas ir smieklīgi," teica Līga, kuras deguns jau sen bija ierāvies sarkanā ziemas šalī un kas šajā meitas mākslā saskatīja tikai aukstumu.

"No, well, this is ridiculous," said Līga, whose nose had long since retreated into a red winter scarf, and who saw only cold in this daughterly art.

"Man šķiet, ka šī skautā meklēšana ir kā adatas meklēšana siena kaudzē.

"I think this search for a scout is like looking for a needle in a haystack."

"Mārtiņš pasmaidīja un atbildēja: "Kad izsist pašu nespēku, zemāk vairs nav, tad vari tikai kāpt augšup.

Mārtiņš smiled and replied, "When you hit rock bottom, there's nowhere to go but up.

Turklāt, tev jāatzīst, ka šie tērpi ir diezgan iespaidīgi.

Besides, you have to admit, these costumes are quite impressive."

"Piekusis no stāvēšanas nekustīgi, Mārtiņš saprata, ka daba palīdzot izmantot to, ko pats vislabāk māk - improvizāciju un aktiermākslu.

Tired of standing still, Mārtiņš realized that nature helped by using what he did best - improvisation and acting.

Viņš teica: "Man ir ideja!

He said, "I have an idea!

Vietā, kur mēs stāvam nekustīgi, es varētu uzstāties un radīt šovu!

Instead of standing still, I could perform and put on a show!"

"Līga raudzījās uz viņu skeptiski, bet bija pieradusi piedzīvot Mārtiņa avantūrās.

Līga looked at him skeptically but was used to experiencing Mārtiņš's adventures.

"Kāds ir plāns?

"What's the plan?

Bez kļūdainajiem spārniem mani?

Without the faulty wings tying me down?"

" viņa jautāja, smaidot.

she asked, smiling.

"Es atdzīvinos, un mēs radām skatuves foršu un improvizētu izrādi.

"I come to life, and we create a cool and improvised performance.

Tu pārvaldīsi pūli, padarīsi to par mūsu sabiedroto," lielām cerībām teica Mārtiņš.

You will manage the crowd, turning it into our ally," said Mārtiņš with high hopes.

"Lai iet!

"Let's do it!"

" sacīja Līga, un tā viņi darbojās.

said Līga, and so they got to work.

Mārtiņš uzsāka jokus, improvizētas ainas un skatus par ikdienas dzīvi.

Mārtiņš began jokes, improvised scenes, and skits about everyday life.

Dzirkstoša enerģija ap viņiem pieauga, un drīz pūlis sāka līksmot un just prieku.

The sparkling energy around them grew, and soon the crowd began to cheer and feel joy.

Kāds uzmanīgi lūkojās no malas.

Someone was watching carefully from the side.

Tā bija - talanta skauts, par kuru Mārtiņš tik daudz runāja.

It was—the talent scout Mārtiņš had talked so much about.

Viņš tuvojās aizraujošām aplaudēm un izsaucieniem.

He approached amidst exciting applause and cheers.

Kad izrāde beidzās, un ovācijas norima, talanta skauts ieradās.

When the performance ended, and the ovations subsided, the talent scout arrived.

"Tev piemīt talants, jaunieti!

"You have talent, young man!

Es gribu tev piedāvāt klausīšanās iespēju.

I want to offer you an audition opportunity."

"Mārtiņš nevarēja noticēt savām ausīm.

Mārtiņš couldn't believe his ears.

Viņš aplūkoja Līgu, un viņi abi izpratā piešķīda skatos.

He looked at Līga, and both of them burst into smiles.

Izrāde bija izdevusies—tas bija Mārtiņa un Līgas stipruma apliecinājums.

The performance had succeeded—it was a testament to Mārtiņš and Līga's strength.

Šī pieredze deva viņam jaunu pārliecību un Līga atrada jaunu prieku un aizrautību piedzīvojumos.

This experience gave him new confidence, and Līga found new joy and excitement in adventures.

Rīgas Centrāltirgus tālāk dzivoja savā ritmā, taču Mārtiņš un Līga vēl ilgi atcerējās šoreizējo Jaungada vakara piedzīvojumu.

Rīgas Centrāltirgus continued to live in its rhythm, but Mārtiņš and Līga remembered this New Year's Eve adventure for a long time.

Un tur, ziemas naktī, sāka snigt maigi, kā pirmajā debess apspīdētā zīmē, ka liktenis viņu uzslavējis par uzdrošināšanos mainīt kursu.

And there, in the winter night, it gently began to snow, like the first sign illuminated by heaven that fate had praised them for daring to change course.