Rīgas centrā, lielā augstceltnē, bija uzcelts moderns birojs ar dzelteniem krēsliem un lieliem stikla logiem.

In the center of Rīga, in a large skyscraper, a modern office was built with yellow chairs and large glass windows.

Ziema ārpus logiem bija pelēka un vēsa.

The winter outside the windows was gray and cool.

Ēkas siltumā, starp stāstiem par uzdevumiem un notikumiem, Līga sagatavoja svarīgu prezentāciju.

In the warmth of the building, among stories about tasks and events, Līga was preparing an important presentation.

Viņa bija projektvadītāja, kura cerēja uz paaugstinājumu.

She was a project manager hoping for a promotion.

Bet kaut kur dziļi iekšienē viņu nomāca bailes no uzstāšanās.

But somewhere deep inside, she was plagued by a fear of public speaking.

Līgas galvenais uzdevums bija pārliecināt klientus par uzņēmuma jaunā produkta priekšrocībām.

Līga's main task was to convince clients of the new product's advantages.

Līgas priekšnieks cerēja uz veiksmīgu darījumu, un uz to cerēja arī Līga, jo tas viņai nozīmētu gan atzinību, gan solīti tuvāk paaugstinājumam.

Her boss hoped for a successful deal, and so did Līga, as it would mean both recognition and a step closer to promotion for her.

Bet vispirms - viņai bija jāpārvar bailes.

But first, she had to overcome her fears.

Darbdienas pēcpusdienā, kad kolēģi sāka doties mājās, Līga palika birojā viena pati.

In the afternoon of a workday, when colleagues started heading home, Līga stayed in the office alone.

Viņa atvēra prezentācijas slaidus datorā un sāka mēģināt.

She opened the presentation slides on her computer and began practicing.

Un atkal mēģināt.

And tried again.

Bet kaut kas nelikās pareizi.

But something didn't seem right.

Tad Līga aizgāja pie kolēģa Jāņa, kurš arī reizēm palika darbā ilgāk.

Then Līga went to her colleague Jānis, who also sometimes stayed at work longer.

Viņš bija grafiskais dizainers - mierīgs un saprotošs.

He was a graphic designer - calm and understanding.

"Jāni, vai vari uzmest aci manai prezentācijai?

"Jāni, can you take a look at my presentation?

Es baidos, ka nespēšu to izteikt pietiekami labi," teica Līga, nedaudz satraucoties.

I'm afraid I won't be able to express it well enough," said Līga, feeling a bit anxious.

Jānis smaidīja.

Jānis smiled.

"Protams, Līga.

"Of course, Līga.

Parādi man!

Show me!"

"Viņi kopā strādāja vairākas stundas.

They worked together for several hours.

Jānis ieteica, kā veidot skaidrākus slaidus, un iedrošināja Līgu runāt skaidri un vienkārši.

Jānis suggested ways to create clearer slides and encouraged Līga to speak clearly and simply.

Tā Līga saprata, ka viņai ir jāuzticas savai balsij un spējām.

That's when Līga realized she had to trust her voice and abilities.

Nākamajā dienā bija klientu sapulce.

The next day was the client meeting.

Tiem bija jāpiedalās lielā sanāksmju telpā ar skaidru skatu uz Rīgas ziemu.

It was to take place in a large conference room with a clear view of Rīga's winter.

Kad sākās Līgas prezentācija, tehnika pēkšņi atteicās darboties.

When Līga's presentation began, the technology suddenly refused to work.

Projektors nedarbojās, un slaidi vairs nebija pieejami.

The projector didn't function, and the slides were no longer available.

Līga dziļi ievilka elpu.

Līga took a deep breath.

Tā bija viņas iespēja parādīt savas prasmes.

This was her chance to showcase her skills.

Viņa atcerējās Jāņa padomus.

She remembered Jānis's advice.

Līga sāka runāt ar pārliecību, izskaidrojot produkta priekšrocības ar piemēriem un stāstiem, ko viņa bija rūpīgi izplānojusi.

Līga started speaking with confidence, explaining the product's advantages with examples and stories she had carefully planned.

Klausītāji pievērsa uzmanību viņas balsij.

The listeners paid attention to her voice.

Viņi klausījās, uzdeva jautājumus.

They listened, asked questions.

Kad sapulce beidzās, Līga sajuta siltu aplausu vilni.

When the meeting concluded, Līga felt a warm wave of applause.

Viņas priekšnieks piegāja un uzsitot uz pleca, teica: "Labi padac, Līga.

Her boss approached and, patting her on the shoulder, said: "Well done, Līga."

"Līga atgriezās savā darbavietā ar smaidu sejā un ticību sevī.

Līga returned to her workplace with a smile on her face and confidence in herself.

Viņa saprata, ka var savu amatu vadīt veiksmīgi arī bez tehnoloģiju palīdzības.

She understood that she could successfully manage her position even without the help of technology.

No tā brīža Līga vairs nebija tā, kas šaubījās par sevi.

From that moment on, Līga was no longer the one who doubted herself.

Tagad viņa zināja - ja var pārvarēt šo izaicinājumu, tad jebkurš cits šķitīs vieglāks.

Now she knew - if she could overcome this challenge, then any other would seem easier.