Ziemas vējš maigi dūca Jūrmalas pludmalē, pūšot sniega plīvuru pār smiltīm.

The winter wind gently hummed on the Jūrmala beach, blowing a veil of snow over the sand.

Jūra klusi šalkoja, dodot fonu, kurā divi kolēģi, Agnis un Līga, atnāca uz biznesa izbraucienu.

The sea softly rustled, providing a backdrop as two colleagues, Agnis and Līga, arrived for a business retreat.

Šoreiz tas bija īpašs, jo brīvdienu pasākums sakrita ar Valentīna dienu.

This time it was special because the getaway coincided with Valentine's Day.

Agnis stāvēja pie jūras, domādams par savu dzīvi.

Agnis stood by the sea, contemplating his life.

Viņš bija rezerverēts projektu vadītājs, kuru ilgu laiku nomocīja vēlēšanās pēc dziļākām attiecībām.

He was a reserved project manager, long troubled by a yearning for deeper relationships.

Viņam patika Līga - kolēģe, kura, šķiet, izstaroja dzīvesprieku pat tumšākajās dienās.

He liked Līga - a colleague who seemed to radiate joy even on the darkest of days.

Viņš sapņoja par iespēju būt tuvāk viņai.

He dreamed of the chance to be closer to her.

Taču Agnim bija bail no noraidījuma.

However, Agnis was afraid of rejection.

Viņš nebija drošs, kā to izdarīt profesionālā gaisotnē.

He wasn't sure how to approach her in a professional atmosphere.

Līga bija zīmolu maģe - spilgta grafiskā dizainere.

Līga was a branding wizard - a vibrant graphic designer.

Viņas dzīvē bija bijušas vilšanās, kas padarīja viņu piesardzīgu.

Her life had seen disappointments that made her cautious.

Biroja romāni viņai šķita bīstami.

Office romances seemed risky to her.

Un tomēr, sirdī viņa klusībā ilgojās pēc romantikas.

And yet, in her heart, she secretly longed for romance.

Viņai patika sapņot, bet īstenība reizēm bija skarba skolotāja.

She liked to dream, but reality was sometimes a harsh teacher.

Vakars tuvojās.

Evening approached.

Komanda bija sarīkojusi ugunskuru, kas apsildīja auksto ziemas vakaru.

The team had organized a bonfire, which warmed up the cold winter night.

Agnis nevarēja atlaist domu, kas zvēroja viņa sirdī.

Agnis couldn't shake off the thought that gleamed in his heart.

Laiks, šķita, bēga ātrāk nekā viņš spēja rīkoties.

Time seemed to flee faster than he could act.

Viņš padomā uzrakstīja dzejoli, kuru vēlējās veltīt Līgai.

He mentally composed a poem, which he wanted to dedicate to Līga.

Tas bija riskants solis, bet viņam bija jābūt drosmīgam.

It was a risky move, but he needed to be brave.

Kad komanda pulcējās ap ugunskuru, Agnis iekļāva dzejoli starp anonīmām vēlmēm kolēģiem.

When the team gathered around the bonfire, Agnis included the poem among anonymous wishes for colleagues.

Alas kalpoja kā kluss uztvērējs viņa noslēpumam.

The flames served as silent witnesses to his secret.

Viņš uz susļika paskatījās uz Līgu, kurai šovakar bija neticami priecīgs skatiens.

He glance sideways at Līga, who had an incredibly joyful look that evening.

Viņas acis atvērās plašas, kad viņa uzlasīja dzejoli no šaha pirkstu galiem.

Her eyes opened wide when she picked up the poem from the tips of her fingers.

Rūpīgi rakstītie vārdi.

The carefully written words were familiar.

Tie bija pazīstami. Viņš bija tas, kuru viņa apbrīnoja no attāluma.

It was him—the one she admired from afar.

Agnis.

Agnis.

Līga piegāja pie Agņa, kurš stāvēja nedaudz tālāk no ugunskura spožuma.

Līga approached Agnis, who stood a little away from the brightness of the bonfire.

"Vai tas biji tu?" viņa klusi vaicāja, rūpīgi sargājot savas jūtas.

"Was it you?" she quietly asked, carefully guarding her feelings.

Agnis, uz brīdi apstājies, noskatījās uz viņu ar cerību.

Agnis, momentarily paused, looked at her with hope.

"Jā," viņš atbildēja, bailīgā maiguma pilns.

"Yes," he replied, filled with timid tenderness.

"Es..." Līga pārstāvēja uz brīdi.

"I..." Līga hesitated for a moment.

"Es arī gribu riskēt," viņa sacīja smaidot.

"I want to take the risk too," she said with a smile.

Un tā, Vējaina pludmale un vēsā jūra bija liecinieki jauna stāsta sākumam.

And so, the windy beach and the cool sea witnessed the beginning of a new story.

Agnis un Līga, kamēr pārējie kolēģi sabijās tālos čukstos, atrada drosmi atvērt savas sirdis.

Agnis and Līga, while their colleagues gathered in distant whispers, found the courage to open their hearts.

Uguns sprakšķēšana kļuva par nepārtraucamu melodiju jauniem sākumiem un cerīgām gaidām.

The crackling fire became an uninterrupted melody for new beginnings and hopeful expectations.