Ledus vējš svilpa cauri pamestajai noliktavai.

The icy wind whistled through the abandoned warehouse.

Mārtiņš, Dace un Elīna bija iesprostoti šajā aukstajā metāla būvē.

Mārtiņš, Dace, and Elīna were trapped in this cold metal structure.

Logs bija saplīsis, un pa to ienāca sniega vēji.

The window had broken, and snow flurries blew in through it.

Noliktava bija auksta un tumša, tikai nedaudzās vietās dzirdēja atsitušās vēja skaņas.

The warehouse was cold and dark, with only a few spots echoing the sound of the wind.

Mārtiņš skatījās uz Elīnu, kura gulēja uz grīdas, aizvērtām acīm un bālu seju.

Mārtiņš looked at Elīna, who lay on the floor, her eyes closed and her face pale.

Viņa veselība bija nestabila, un Mārtiņš baidījās par viņas stāvokli.

Her health was unstable, and Mārtiņš feared for her condition.

Viņš atcerējās savas pagātnes kļūdas un jutu vilšanos par pagājušo.

He remembered his past mistakes and felt disappointment about what had gone by.

Dace nāca tuvāk ar siltu segu un iesaiņoja to ap Elīnu.

Dace approached with a warm blanket and wrapped it around Elīna.

"Mums jārīkojas ātri," viņa teica.

"We must act quickly," she said.

Elīnai steidzami vajadzēja medicīnisko palīdzību, bet viņi bija tālu prom no jebkāda atbalsta.

Elīna urgently needed medical help, but they were far from any support.

Mārtiņš zināja, ka jāpieņem grūts lēmums.

Mārtiņš knew he had to make a difficult decision.

Noliktavā bija vecs radiosakaru aparāts, bet tā uzticamība bija apšaubāma.

There was an old radio communication device in the warehouse, but its reliability was questionable.

Mārtiņš to izskatīja, vilcinādamies, vai mēģināt izmantot šo aprīkojumu vai izsoļot cauri sniegam, meklējot palīdzību.

Mārtiņš examined it, hesitating on whether to try using this equipment or to set out through the snow to seek help.

Laiks bija pret viņiem.

Time was against them.

Mārtiņš apsēdās uz aukstas dzelzs plaukta malas un mēģināja saņemt drosmi.

Mārtiņš sat on the edge of a cold iron shelf and tried to gather his courage.

Viņš atbildību izjuta kā smago nastu, kas silda viņa auksto sirdi.

He felt the responsibility as a heavy burden that warmed his cold heart.

Dace nolaida savu roku uz viņa pleca, dodot viņam spēku.

Dace placed her hand on his shoulder, giving him strength.

"Tev jāuzticas man," viņa sacīja.

"You have to trust me," she said.

"Mēs varam to izdarīt kopā.

"We can do this together."

"Tad Elīna sāka klepot, un viņas seja kļuva vēl blāvāka.

Then Elīna began to cough, and her face grew even paler.

Mārtiņam ātri jāpieņem lēmums.

Mārtiņš had to make a quick decision.

Viņš paskatījās uz darbu radio iekārtu, tad nolēma uzticēties Dacei.

He glanced at the radio equipment, then decided to trust Dace.

Viņi kopā pacēla signāla gaismu un mēģināja to pielāgot ārējam lietošanas veidam.

Together they raised a signal light and tried to adapt it for external use.

Dace, būdama apņēmīga un atjautīga, izveidoja improvizētu signālu.

Dace, being determined and resourceful, created an improvised signal.

Viņa izmantoja vecos spoguļus un apģērba gabalus, lai radītu redzamu signālu debesu virzienā.

She used old mirrors and pieces of clothing to create a visible signal towards the sky.

Mārtiņš juta, kā pieaug cerība.

Mārtiņš felt hope rising.

Beidzot gaisā parādījās gaismas atspulgs.

Finally, a reflection of light appeared in the air.

Pēc stundas viņu pūliņi nesēja augļus.

After an hour, their efforts bore fruit.

Glābēju helikoptera rotoris sāka griezties virs viņiem, un sapnis par drošību kļuva par realitāti.

The rotor of a rescue helicopter began to spin above them, and the dream of safety became a reality.

Glābēji aizveda Elīnu uz slimnīcu, kur viņu aprūpēja.

The rescuers took Elīna to a hospital, where she received care.

Mārtiņš stāvēja pie Dace un saprata, cik svarīga ir uzticība cits citam.

Mārtiņš stood by Dace and realized how important it is to trust each other.

Viņš jutās iekšēji mierīgs un nobriedis no šīs pieredzes.

He felt internally calm and matured from this experience.

Kad visi bija drošībā, Mārtiņš atzinīgi paskatījās uz Daci.

When everyone was safe, Mārtiņš looked at Dace gratefully.

"Paldies," viņš teica.

"Thank you," he said.

Viņa zināja, ka kopā paveica varoņdarbu.

She knew that together they had accomplished a heroic feat.

Mārtiņš saprata, ka draudzība balstās uz kopīgu drosmi un uzticību, un tas mainīja viņa skatījumu uz dzīvi.

Mārtiņš understood that friendship is based on shared courage and trust, and this changed his perspective on life.

Viņš nolēma nekad vairs nešaubīties par draugu spēku un atjautību.

He decided never to doubt again the strength and resourcefulness of friends.

Noliktava palika tukša, bet viņu sirdis piepildījās ar siltu prieku un cerību uz nākotni.

The warehouse remained empty, but their hearts were filled with warm joy and hope for the future.

Uz sniega jau sāka veidoties slapjums, un ziemas klusumā šķita, ka arī ledus vējš aizsāka jaunu stāstu par draudzību un atdzimšanu.

Already, the snow was beginning to turn to slush, and in the silence of winter, it seemed that the icy wind was starting a new story about friendship and rebirth.